Pieteikties jaunumiem

Torakālā ķirurga, bronhologa konsultācijas

 

Piedāvājam plaušu, barības vada, videnes orgānu, krūšu kurvja sienas slimību ātru, kvalitatīvu diagnostiku un ambulatoru ārstēšanu.

 

Capital Clinic Riga konsultācijas sniedz dr. Artjoms Špaks

 

Latvijā un Lielbritānijā sertificēts torakālais ķirurgs, bronhologs

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Plaušu slimību un torakālās ķirurģijas centra virsārsts

Konsultācijas un ārstēšana plaušu un videnes veidojumu (labdabīgu, ļaundabīgu, neskaidras izcelsmes), plaušu vēža, aizkrūts dziedzera veidojumu (timomas), videnes limfadenopātija (limfmezglu palielināšanās), pleiras slimību (šķidruma pleiras telpā, pneimotoraksa), barības vada audzēju, diafragmas patoloģiju, bronhektāzes, krūšu kurvja sienas veidojumu, ribu lūzumu gadījumos, kā arī roku, plaukstu hiperhidrozes un Reino sindroma gadījumos.

 

Torakālā ķirurģija ir medicīnas nozare, kas pēta, diagnosticē un ķirurģiski ārstē krūšu dobuma orgānus. Viena no torakālās ķirurģijas aktuālajām tēmām ir plaušu vēzis. Pašlaik Latvijas valsts diemžēl neatbalsta skrīninga programmu plaušu vēža agrīnai diagnostikai, tādēļ šīs slimības profilakse faktiski ir iedzīvotāju pašu ziņā.

"Latvijā ir tikai divi miljoni iedzīvotāju, un puse no viņiem smēķē, tādēļ skrīnings plaušām būtu ļoti lietderīgs. Diemžēl ar ierastāko un arī lētāko metodi – Rentgena izmeklējumu - plaušu vēzi agrīnā stadijā ir grūti konstatēt. Pierādīta efektivitāte ir datortomogrāfijai. ASV šis izmeklējums jau ieviests kā plaušu vēža skrīnings, bet daudzās Eiropas valstīs pašlaik notiek pilotprojekti. Piemēram, Polijā plaušu vēža skrīninprogrammas ietvaros ik gadu tiek izmeklēti miljons cilvēku", saka ārsts Artjoms Špaks.

Ļoti bieži plaušu audzējus atrod pavisam nejauši, kad citas veselības problēmas dēļ cilvēks nonāk pie ģimenes ārsta, un viņam ar datortomogrāfu izmeklē vienu orgānu vai meklē ko citu, un pēkšņi plaušās pamana kādu patoloģiju.

Plaušu vēzis ir viens no izplatītākajiem audzējiem pasaulē. Latvijā tas veido 12,5% visu  diagnosticēto vēža gadījumu gadā – tie ir ap 1000 jaunu saslimšanas gadījumu gadā.

Vīrieši ar plaušu vēzi slimo piecas reizes biežāk nekā sievietes, lai gan pēdējos gados pieaug arī sieviešu saslimstība ar plaušu vēzi. Diemžēl lielākai daļai pacientu plaušu vēzi diagnosticē vēlīnajās stadijās, tādējādi dzīvildze pēc slimības atklāšanas ir ļoti zema - 5 gadu dzīvildze ir ap 15% plaušu vēža pacientu. (Onkoloģijā ārstēšanas rezultātu mēra ar tā saukto piecu gadu dzīvildzi. Ja mēs apskatām visus pacientus ar plaušu vēzi, tad piecus gadus nodzīvo 15 procenti, tātad piecpadsmit no simta. Toties, ja mēs apskatām pacientus ar pirmās un otrās stadijas plaušu vēzi, kuru mēs operējam, tad šis skaits pieaug līdz 70–80 procentiem, skaidro Artjoms Špaks). Tādēļ ārsti nerimstoši atgādina un aicina regulāri veikt profilaktiskās pārbaudes, lai slimības varētu konstatēt pēc iespējas agrīnāk, tādējādi nodrošinot efektīvāku ārstēšanu.

Plaušu vēzis ir bīstams ar to, ka audzējs var attīstīties, ļoti ilgi neradot cilvēkam nekādas sūdzības, bet, kad ir elpas trūkums un asins spļaušana, tad bieži vien vēža šūnas jau izplatījušās pa visu organismu, radot jaunus audzēja mezglus metastāzes, un slimību vairs faktiski nevar apturēt.

Tā kā saslimstība ar plaušu vēzi lielākoties ir tieši saistīta ar smēķēšanu, dr. Artjoms Špaks īpašu uzmanību pievērš smēķēšanas atmešanas programmām, nepieciešamības gadījumos strādājot komandā ar citiem speciālistiem – pneimonologu, ģimenes ārstiem, psihiatru u.c.

Plaušu vēža ārstēšana ir atkarīga no vairākiem faktoriem:

  • plaušu vēža tipa
  • audzēja izmēra, lokalizācijas un izplatības
  • pacienta vispārējā veselības stāvokļa.

Pacientiem ar agrīni diagnosticētu slimību var pielietot dažādas ārstēšanas metodes un to kombinācijas, tādējādi iespējams arī izārstēties pilnīgi.

Pacientu dzīves kvalitāti visbiežāk ietekmē klepus, elpas trūkums, asins spļaušana un sāpes krūškurvī. Tāpēc ārstēšanas uzdevums ir tos iespējami mazināt.

Ārsti uzsver, ka neviens smēķētājs nav pilnīgi vesels, un viena no slimībām, kas visbiežāk piemeklē smēķētājus un kas var būt par iemeslu plaušu vēža attīstībai, ir hroniskā obstruktīvā plaušu slimība (HOPS).

Smēķēšana ir vislielākais riska faktors HOPS attīstībai un progresēšanai. Tikai dažos procentos gadījumu HOPS izraisa tādi riska faktori kā kaitīgo ķīmisko daļiņu vai gāzu ieelpošana, iedzimta nosliece u.c.

Pasaulē HOPS ir kļuvusi par 3. izplatītāko mirstības cēloni cilvēkiem, kas vecāki par 45 gadiem. Tā kā diemžēl arvien vairāk cilvēku smēķē, ir prognozes, ka ap 2020. gadu HOPS varētu būt trešā biežākā slimība, tādējādi apsteidzot visas citas elpošanas sistēmas slimības. Zinot, ka smēķēšana ir vislielākais riska faktors, jebkuram smēķētājam ir nopietns iemesls pārtraukt smēķēt, nerunājot nemaz par tiem smēķētājiem, kuriem jau ir diagnosticēta HOPS vai ir parādījušies raksturīgie simptomi. Tā kā slimības sākotnējā stadijā izteikti traucējošu simptomu nav, tā bieži tiek diagnosticēta novēloti, kas vēl vairāk pasliktina situāciju. Jo vēlāk HOPS diagnosticē, jo būtiskāki ir plaušu bojājumi un plaušu funkcijas zudums, kas HOPS gadījumā ir neatgriezenisks.

 

Galvenie HOPS simptomi, kad bez kavēšanās vajadzētu meklēt ārsta palīdzību:

  • klepus, kas pārsvarā ir ar krēpām, klepus var būt gan epizodisks, gan pastāvīgs;
  • elpas trūkums (aizdusa) – arī elpas trūkums var būt gan epizodisks, piemēram, pie slodzes, gan arī pastāvīgs.
 

Lai pieteiktos vizītēm un saņemtu vairāk informācijas, zvaniet:

Tālr: 66 333333, 29334224,

rakstiet uz e-pastu: info@capitalclinicriga.lv

vai izmantojiet elektronisko pierakstu >>
 
     

CHECK- UP

Piesakieties un uzziniet visu par savu patieso veselības stāvokli! Individuālas veselības pārbaužu programmas.

PIETEIKTIES KONSULTĀCIJAI

Piesakieties konsultācijai šeit! Mūsu darbinieki ar Jums sazināsies vistuvākajā laikā!