Pieteikties jaunumiem

Triholoģija

 

Triholoģija ir zinātne par matiem,  medicīnas nozare, kas nodarbojas gan ar padziļinātu matu un galvas ādas veselības problēmu pētīšanu, gan diagnostiku un ārstēšanu.

Tā ir salīdzinoši jauna nozare (triholoģija kā papildspecialitāte Latvijas medicīnas specialitāšu sarakstā tika iekļauta 2008. gadā) un ilgus gadus pasaulē bija ekskluzīvs retums. Latvijā pirmais matu veselības kabinets tika atvērts 1997. gadā Veselības centrā 4, pateicoties tā direktora Dr. Māra Rēvalda iniciatīvai un atbalstam, kā arī tolaik jaunās ģimenes ārstes Inga Zemītes uzņēmībai un neatlaidībai.

 

     Šobrīd jau pieredzējusī triholoģe un ģimenes ārste,  Latvijas Matu ārstu jeb Triholoģijas asociācijas vadītāja un jauno ārstu trihologu izglītotāja Inga Zemīte klientus pieņem Capital Clinic Riga telpās, piedāvājot arvien jaunas un efektīvākas  metodes matu un galvas ādas veselības problēmu risināšanai.
 Triholoģe Inga Zemīte >>
 
 
Kādos gadījumos būtu jādodas pie ārsta trihologa?
  • Ja mati izkrīt ļoti intensīvi
  • Ja matu apjoms īsā laikā samazinās uz pusi un vairāk
  • Ja mati izkrīt perēkļos vai pakāpeniski ilgāk par trim mēnešiem
  • Ja ir izteiktas galvas ādas problēmas – nieze, mitrošana, kreveles, zvīņas, blaugznas
  • Ja ir liels psiholoģisks diskomforts matu stāvokļa dēļ.
Klientiem piedāvājam:
  • Augstvērtīgu matu un galvas ādas veselības diagnostiku 
  • Matu slimību ārstēšanu, pielietojot medicīniski pamatotas, daudzveidīgas un modernas ārstēšanas metodes t.sk. medikamentozu ārstēšanu un fizioprocedūras (lāzerterapija, masāža, darsonvalizācija), PRP metodi un cilmes šūnu terapiju.
  • JAUNUMS LATVIJĀ! Cilmes šūnu terapija, izmantojot cilmes šūnas no pacienta paša taukaudiem Lasīt vairāk>>
  • Matu izkrišanas ārstēšana, pielietojot PRP ar fotoaktivāciju Lasīt vairāk >>
 
Bieži matu veselības problēmas tiek saistītas ar kosmētiku, taču matu izkrišanas un skalpa ādas slimības pamatā nereti ir medicīniska problēma. Matu izkrišana tādos gadījumos ir kā slimības signāls - simptoms, un, ja to neievēro, var palaist garām nopietnu problēmu.
 
Ar triholoģijas jautājumu risināšanu līdz šim bija saistīti galvenokārt ārsti dermatologi (mats kā ādas derivāts) un ģimenes ārsti. Taču ir metodes, ko veic tikai trihologi, izmantojot diagnostikā matu saknītes izmeklēšanu gaismas mikroskopā - trihogrammu, no ārstēšanas metodēm - lokālu imūnterapiju ar difenilciklopropenonu, mezoterapiju galvas matainajai daļai, PRP metodi, cilmes šūnu terapiju un citas. Triholoģijas speciālists izmeklē pacientu kopumā, noskaidrojot slimības anamnēzi, faktus par medikamentu, hormonu lietošanu, iedzimtību gan attiecībā uz endokrīnām slimībām, gan matu stāvokli, ko var pārmantot ģenētiski.
 
Matu slimību efektīvā ārstēšanā trihologs nepieciešamības gadījumā iesaista citu nozaru speciālistus: dermatologus, ģimenes ārstus, endokrinologus, ginekologus, imunologus u.c. specialitāšu ārstus. Starpdisciplināra sadarbība ar citiem ārstiem palīdz atrisināt gandrīz visas ar matiem saistītās problēmas.

Matu izkrišanas iemesli var būt ļoti dažādi. Visbiežāk novēro ģenētiski noteikto androgēno alopēciju. Tiek uzskatīts, ka tā skar aptuveni trīs ceturtdaļas vīriešu un vienu trešdaļu sieviešu, un galu galā noved pie pakāpeniskas matu izsīkšanas un plikpaurības veidošanās. Viena no salīdzinoši bieži sastopamām matu izkrišanas formām ir Alopecia Areata, - matu izkrišana perēkļu veidā, ko novēro arī jauniešiem un bērniem. Alopecia Areata tiek uzskatīta par auto imūnu slimību un var novest pat līdz totālai matu izkrišanai. Ļoti bieži novēro difūzu matu izkrišanu, faktiski ar šo matu izkrišanas formu vieglā pakāpē savas dzīves laikā ir saskāries gandrīz ikviens. Šajos gadījumos svarīgi, lai matu izkrišanas epizodes neieilgst un neatkārtojas pārāk bieži, jo tādos gadījumos dzīves laikā var ievērojami samazināties kopējais matu apjoms.

 

Diagnostikas metodes:

  • Trihoskopija jeb mata stiebra un galvas ādas apskate ar trihoskopu 20-100X palielinājumā. Trihoskopija ir neinvazīva procedūra, kuras laikā ārsts ar speciālas tehnoloģijas palīdzību apskata matu stiebra kvalitāti visā tās garumā (trihoskops palīdz noteikt mata stiebra iedzimtus un iegūtus defektus), kā arī apseko galvas ādas stāvokli. Trihoskopija veic pastiprinātas matu izkrišanas vai galvas ādas lobīšanās gadījumā.
  • Trihogramma ir matu problēmu diagnostikas papildu izmeklēšanas metode. Tā ļauj izmeklēt matu saknīšu stāvokli- noteikt cik procentuāli matu ir katrā no trim augšanas fāzēm, precizēt vai ir displastiskie un distrofiskie jeb izsīkušie mati, noteikt mata stiebra kvalitāti. Tas ļauj precizēt diagnozi un piemeklēt terapiju.Trihogrammai tiek paņemti (izrauti) 40-50 matiņi, izmeklējums tiek veikts mikroskopiski. Līdzīgi kā pēc vaksācijas mati tajā laukumā pilnīgi pēc tam ataug. Pirms trihogrammas veikšanas matus vēlams nemazgāt pāris dienas.
  • Asins analīzes. Asins analīzes tiek nozīmētas atbilstoši katra pacienta anamnēzes un klīniskās apskates datiem. Ar asins analīžu palīdzību precizē diagnozi, noskaidro iespējamos deficītus, vērtē vispārējo veselības stāvokli un hormonālo situāciju organismā. Parasti nozīmē pilnu asins ainu; feritīna un D vitamīna testus; analīzes uz hormoniem, tajā skaitā vairogdziedzera un androgēno hormonu izmeklējumus; aknu proves un iekaisuma rādītājus; kā arī STS proves. Ja nepieciešams, veic papildus testus atkarībā no katra pacienta individuālā veselības stāvokļa un nepieciešamības. Pamatojoties uz analīžu datiem atbilstoši nozīmē piemērotu terapiju, un ja nepieciešams, papildus speciālistu - endokrinologu, ginekologu un citu - konsultācijas.
  • Mikroskopija un uzsējums. Pirmajā vizītē parasti veic mikroskopiju - tad ārsts laborants novērtē preparātu mikroskopiski pirms un pēc apstrādes ar speciālām laboratorijas krāsām. Ja tiek atrastas patogēnās sporas - nozīmējam ārstēšanu. Ārstēšana ir individuāla - atkarībā no sporu veida, daudzuma un klīniskajiem simptomiem. Lai atbrīvotos no galas matainās daļas sēnītes, visbiežāk nepieciešama mēnesi ilga ārstēšana. Kad kurss ir pabeigts - veicam kontroles testu, šajā gadījumā tas jau ir uzsējums uz sēnīti.
  • Biopsija. Biopsija no galvas matainās daļas ādas tiek izmantota neskaidras diagnozes gadījumā, gan arī situācijās, kad jāizvērtē slimības aktivitātes pakāpe. Biopsiju izmanto salīdzinoši reti, taču rētainu alopēciju gadījumā tā ir neaizstājama diagnostikas metode.

#

 

Biežākās matu slimības:

  • Seborejas dermatīts - galvas ādas seboreja parasti norisinās ar galvas ādas kairinājuma simptomātiku, un plēksnīšu parādīšanos galvas matainās daļas ādā
  • Galvas matainās daļas sēnīte. Ovālās sporas laboratorijā atrod gandrīz katrā trešajā izmeklējumā, bet parasti tās ir maz, nekaitīgas un tiek uzskatītas par saprofītiem, kas gan dažkārt var veicināt blaugznu parādīšanos. Apaļās sporas, savukārt, ir patogēnas, un jāārstē. Pēc terapijas kursa parasti ļoti samazinās matu izkrišana un matu apjoms uzlabojas.
  • Rētaina matu izkrišana. Rētainas alopēcijas gadījumos parasti nenovēro acīmredzamu fizikālu vai ķīmisku bojājumu vai akūtas infekcijas pazīmes, tādēļ diferenciālā diagnoze bieži ir apgrūtināta. Turklāt joprojām trūkst zinātniski pamatotas izpratnes par šo slimību izraisītāj cēloņiem. Viens no rētainās alopēcijas pamatsimptomiem trihoskopijā ir folikulārās atverītes zudums alopēcijas laukumos, kas norāda uz neatgriezenisku matu zudumu. Rētainās matu izkrišanas iedala divās grupās – primārās un sekundārās. Primārās ir saistītas ar paša mata folīkula destrukciju bez ārējiem iemesliem, savukārt sekundārās izraisa kāds ārējās vides faktors, kura ietekmē folīkuls tiek bojāts un galu galā iznīcināts.
  • Alopēcija (alopecia areata). Alopecia areata ir autoimūna slimība. Parasti imūnsistēma aizsargā organismu pret infekcijām un slimībām. Autoimūnas slimības rezultātā organisma imūnā sistēma kļūdaini uzbrūk kādai sava ķermeņa daļai – orgāniem vai šūnām. Alopecia areata gadījumā imūnsistēma uzbrūk matu folikulam. Cēlonis nav zināms. Medicīnā pastāv uzskats, ka noteicošā loma ir ģenētiskai predispozīcijai.
  • Androgēna matu izkrišana. Androgēnas alopēcijas klasiskais piemērs ir plaši pazīstamā vīriešu plikgalvība. Pateicoties tās plašajai izplatībai vīriešu vidū (līdz 70%!!), mēs bieži vien pat nevaram iedomāties, ka arī sievietes cieš no šīs matu izkrišanas formas. 50% sieviešu cieš no androgēno hormonu nosacītas matu stiebra miniaturizācijas! Jo tieši mata stiebra miniaturizācija – pakāpeniska pārvēršanās par pūku matiņu ir androgēnas alopēcijas patoģenēzes galvenais mehānisms. Vīrieši, kas cieš no androgēnas alopēcijas, reti saka, ka viņiem jelkad būtu krituši mati. Parasti pacienti sūdzas par to, ka tie vienkārši ir pazuduši. Sievietēm androgēna alopēcija visbiežāk kļūst pamanāma pēc difūzas matu izkrišanas epizodes vai menopauzē.
  • Difūza matu izkrišana. Ar difūzu matu izkrišanu pieņemts apzīmēt vienmērīgu matu izkrišanu visā galvas matainajā daļā, kas nenorobežojas kādās konkrētās vietās, laukumos vai perēkļos. Nereti to pavada mata stiebra izsīkšana un trauslums, taču ļoti bieži mata stiebra kvalitātes izmaiņas nenovēro vai to cēlonis ir cits, piemēram, pārmērīga matu krāsošana. Bieži vien difūzas matu izkrišanas cēlonis nav viens, bet kaut kādu apstākļu un stāvokļu summēšanās rezultāts.

Noskatieties raidījumu par matu izkrišanas iemesliem un ārstēšanas iespējām. Video >>

 

 

Zvaniet, uzziniet vairāk un pierakstieties uz konsultāciju!

Tālr: 66 333333 vai 29334224

 

CHECK- UP

Piesakieties un uzziniet visu par savu patieso veselības stāvokli! Individuālas veselības pārbaužu programmas.

PIETEIKTIES KONSULTĀCIJAI

Piesakieties konsultācijai šeit! Mūsu darbinieki ar Jums sazināsies vistuvākajā laikā!